zīmīgs
zīmīgs -ais; s. -a, -ā
zīmīgi apst.
1.Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
Piemēri«Lai nu saka kurais kā grib, bet tomēr nekur citur arī vis tā neiet, kā tai pašā pasaulē,» bija zīmīgais teiciens, ar kuru dažs labs no Prātaiņu ļaudīm beidza savu stāstījumu.
- «Lai nu saka kurais kā grib, bet tomēr nekur citur arī vis tā neiet, kā tai pašā pasaulē,» bija zīmīgais teiciens, ar kuru dažs labs no Prātaiņu ļaudīm beidza savu stāstījumu.
- Ar nedaudzām, bet zīmīgām detaļām.. [režisors] atklāja savu varoni.. kā labi audzinātu un labi situētu jaunu cilvēku..
- Bija noslēdzies lielas mākslinieces mūžs. Tās mākslinieces mūžs, kuru Mirdza Šmithene [aktrise] raksturojusi tik zīmīgi: «Anta Klints bija apveltīta ar lielu aktrises un vēl lielāku cilvēka talantu.»
2.Nozīmīgs, svarīgs. Tāds, kam ir sevišķa nozīme.
PiemēriZīmīgs skatiens.
- Zīmīgs skatiens.
- Zīmīgi vārdi.
- Zīmīgs notikums.
- Zīmīgs fakts.
- Zīmīgi saskatīties.
- Kad vectēvs nomira, izrādījās, ka tai naktī gan vecmāmiņa, gan mamma, gan pat onkulis Haralds bija redzējuši zīmīgus sapņus..
- Viņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
- Manīdams, ka Mārtiņš maz klausās, Katrīnas tēvs ar zīmīgu uzsvaru pieliek: «Katrīna mums būs krietna saimniece...»
Avoti: 8. sējums