zīmīte
zīmīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
PiemēriSaņemt zīmīti.
- Saņemt zīmīti.
- Nosūtīt zīmīti.
- Atstāt zīmīti uz galda.
- Viņš [vīrs] satina lozes, ielika tās cepurē un piegāja pie Daldas. Vecais attina savu zīmīti: tā bij tukša.
- Mammu... es ļoti gaidīju tevi mājās. Vēl neprazdama rakstīt, skricelēju tev zīmītes, kurās sūrojos, cik grūti man tevi visu garo dienu gaidīt..
- Literāros sarīkojumos saņemu zīmītes: lūdzu, pastāstiet, kādā veidā atklājas rakstnieka aicinājums.
- Ar taksometru piestāja Guntars un atveda zīmīti no Irēnas. Tikai dažas rindas, un tās pašas šķības, greizas, redzams, rakstīts neērtā pozā, jādomā, guļus.
Avoti: 8. sējums