Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ālava2
ālava -ā, s.
Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
PiemēriBija tāda branga, liela, ālava aita.
Avoti: 1. sējums