ālēties
ālēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; intrans.
1.Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
Piemēri..vecais Ronis pa dzīvokli ālējās, kā pusi prāta pazaudējis. Kad izgāja veikalā un lādējās tur, dēla sunīšanu istabā turpināja māte..
1.1.Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
Piemēri"Nu, maršēsim kopsolī!" iesaucās Mirdza, atlaizdama Ērika elkoni. "Tā: viens, divi!.." viņa spēra garus soļus, bet Ēriks apstājās un ļāva Mirdzai ālēties vienai pašai.
Avoti: 1. sējums