ātri
ātri apst.
1.Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
PiemēriĀtri skriet.
- Ātri skriet.
- Ātri braukt.
- Ātri ripot.
- Ātri velties.
- Ātri brauc mašīna pa gludo asfaltu..
- Frīdis iet aizvien ātrāk un ātrāk, gandrīz jau skrien.
- Sajūsmā vēroju putnu. Tas lidoja.. tik ātri kā bulta.
- Mākoņi skrēja ātri; bet reizēm dabūja pamirdzēt kāda zaļi sudrabota zvaigzne.
- pārn. Neslava ātri skrien uz visām pusēm, drīz visā pagastā runās, ka uradņiks bijis Kraupēnos pie Pētera.
1.1.Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
PiemēriĀtri adīt.
- Ātri adīt.
- Ātri mizot kartupeļus.
- Ātri elpot.
- ..sieviete sāka strādāt vēl ātrāk. Viņas pirksti ņirbēja..
- Ir tādas stelles, kas.. strādā tik zibenīgi ātri, ka atspoles kustību nevar pat saredzēt.
- «Sastājieties vēja pusē,» viņš sacīja, norāva ātri kažoku, svārkus un vesti..
- Un [Jancis] nu tik runā un runā tik ātri, ka ne vārdiņa nevar saprast.
1.2.Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
PiemēriĀtri apgūt vidusskolas kursu fizikā.
- Ātri apgūt vidusskolas kursu fizikā.
- Ātri izrēķināt uzdevumu.
- Fabriku [pēc kara] saveda kārtībā apbrīnojami ātri - 4 mēnešos.
- ..ziņas izplatījās tik ātri, it kā kāds speciāli visas mājas būtu apskrējis.
1.3.Viegli un īsā laikā.
PiemēriĀtri apvainoties.
- Ātri apvainoties.
- ..Zirnīte prata ļoti ātri izraisīt dzīvu.. sarunu. Tikko apsēdās blakus [bērnunama] pavārei, un saruna jau iet vaļā.
- «Nervozs, ātri uztraucas, skaišas par katru nieku...» [Saka sieva par slimo vīru.]
1.4.Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
PiemēriAk, cik ātri aizrit stundas! Te bij nakts, te gaisma aust.
- Ak, cik ātri aizrit stundas! Te bij nakts, te gaisma aust.
- Dienas pagāja neticami ātri.
- ..cik ātri tie gadi aizskrējuši! Kā palu straume.
2.Pēc neilga laika. Drīz.
PiemēriTēvs ātri atkal bija klāt.
- Tēvs ātri atkal bija klāt.
- Galva vēl [Osienei] reiba, un kājas ātri nokusa..
- «Ira vairs neklepo?» - «..laikam ne. Bērniem jau ātri pāriet.»
- Kaut tik nu ātrāk tas būtu!
3.sar. Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
PiemēriKad brauc uz tālu pļavu, tad vajag ātri izbraukt.
- Kad brauc uz tālu pļavu, tad vajag ātri izbraukt.
3.1.Agri (pirms parastā laika).
PiemēriJāpaziņo tēvam, lai šovakar ilgi nesēž tajā kantorī un nāk ātrāk mājās.
- Jāpaziņo tēvam, lai šovakar ilgi nesēž tajā kantorī un nāk ātrāk mājās.
- Ātrāk par nākamo pavasari, kad atkal izbrauks plostus, naudu neredzēt..
4.pārākajā pakāpē: ātrāk; sar. Tikmēr.
PiemēriNebija jau nekas nopietns, bet kapteinis ātrāk nelikās mierā, līdz aizvilka viņu uz kombināta medpunktu.
- Nebija jau nekas nopietns, bet kapteinis ātrāk nelikās mierā, līdz aizvilka viņu uz kombināta medpunktu.
5.pārākajā pakāpē: ātrāk; sar.; pareti Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
PiemēriMāte man padeva biezu vēstuli... domāju, ka tā no Spodra. Bet, kad uzskatīju adresi, tad redzēju, ka biju maldījusies. Ātrāk tas varēja būt Jāņa rokraksts.
- Māte man padeva biezu vēstuli... domāju, ka tā no Spodra. Bet, kad uzskatīju adresi, tad redzēju, ka biju maldījusies. Ātrāk tas varēja būt Jāņa rokraksts.
- Tur, pie mitrās [krodziņa] letes.. Strādnieks sakņupis un gauss. Blakus meita... Ātrāk - krāsots miets un zīds!
Avoti: 1. sējums