Paplašinātā meklēšana
Meklējam ātri.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (609):
- momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
- Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
- Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
- Laisties ļekās Ātri bēgt, ātri doties prom.
- Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
- refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
- Dot kājām vaļu (arī ziņu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Ļaut (arī dot) kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām ziņu (arī vaļu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Ļaut (arī dot) kātiem vaļu Bēgt, ātri skrienot.
- Ļaut (arī dot) kātiem vaļu Bēgt, ātri skrienot.
- Ļaut (arī dot) kātiem vaļu Bēgt, ātri skrienot.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
- spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
- zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
- cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
- Kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms. Arī straujš (darbībā, rīcībā).
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
- Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
- uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
- impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
- kātot Iet (parasti ātri).
- tipināt Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātri.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
- plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet. Ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
- Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- izdiebt Izskriet (parasti ātri).
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- vicot Kāri, ātri ēst.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas.
- ķinītis Kinoteātris.
- kino Kinoteātris.
- kinematogrāfs Kinoteātris. Kino (3).
- murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
- Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
- Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
- raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
- Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
- Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
- Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
- Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- Ka nokūp vien Ļoti ātri (virzīt, virzīties).
- Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (virzīties).
- Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (virzīties).
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- atlidot Ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām).
- aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- spiest Ļoti ātri braukt.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
- iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- joņot Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
- aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- Nobērt kā no ložmetēja Ļoti ātri norunāt.
- Aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
- Aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
- joņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes Ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- joņot Ļoti ātri skriet. Traukties.
- Laisties spārnos Ļoti ātri steigties.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Uz urrā ['urrā] Ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- Ka nemetas Ļoti ātri, bez kavēkļiem.
- (Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- (Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
- Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
- ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- Viens divi, arī viens un divi Ļoti ātri.
- (Ar) septiņjūdžu soļiem Ļoti ātri.
- Vēja ātrumā Ļoti ātri.
- Viens divi, arī viens un divi Ļoti ātri.
- Kā bulta Ļoti ātri.
- Zibens ātrumā Ļoti ātri.
- zibensātrumā Ļoti ātri. Zibens ātrumā.
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- Kā zibens Ļoti strauji, ātri.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- Sārmainie ieži Magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- boraks Minerāls - borskābes nātrija sāls.
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- Sērskābais nātrijs Nātrija sulfāts.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris Nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- vervelēt Neskaidri, parasti ātri, runāt.
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātri.
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
- nodiebt Noskriet (parasti ātri).
- nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem. Nosūt ātri vai pavirši.
- akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā).
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
- Pielikt soli Paātrināt gaitu (parasti ejot).
- Pielikt soli Paātrināt gaitu (parasti ejot).
- Pastiept soli Paātrināt gaitu.
- Pastiept soli Paātrināt gaitu.
- forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
- katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- Mīksts vēders Paātrināta zarnu iztukšošanās.
- Mīksts vēders Paātrināta zarnu iztukšošanās.
- Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā.
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
- traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2). Ļoti ātri kustināt.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
- ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot.
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
- Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- padiebt Paskriet (parasti ātri).
- palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem.
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1).
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2).
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
- Nav (ne) (labi) apgriezies, arī nepagūst (ne) (labi) apgriezties Pavisam ātri, drīz vien.
- Kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga Pēkšņi un ļoti ātri.
- Kā (lingas, arī atsperes) mests Pēkšņi un ļoti ātri.
- Kā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests) Pēkšņi un ļoti ātri.
- Spert (arī šaut) vaļā Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- sinhrofazatrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs.
- sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci.
- Gaisa plaisas Plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
- Gaisa plaisas Plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (1). Tikt paātrinātam.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (2). Tikt paātrinātam.
- bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
- Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- Ātra sirds Saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- Cilpo kā zaķis Saka par cilvēku, kas ātri skrien (piemēram, bēgot).
- Dusmu pūķis Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- Dusmu pūķis Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- (Ir) dusmīga sirds Saka par cilvēku, kas bieži un ātri, arī ilgi dusmojas.
- Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
- Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
- Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
- Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
- Ka pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- Kā pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- Garā iesma drāzējs Saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- Kā salmu uguns Saka par ko ātri pārejošu.
- Kā (vēja, arī velna) plēsts Saka par ko lādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- Kā vēja (arī velna) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā velna (arī vēja) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Ka rūc Saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu.
- Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- Dusmu pūce Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
- Dusmu pūce Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
- Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- Smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- Gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
- Gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd. ...
- Izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- Izkūp (arī izgaist, pagaist) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- Pagaist (arī izgaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- Izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
- Ber kā ložmetējs (arī kā no ložmetēja) Saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelni (arī kā pelavas, spaļi) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā spaļi (arī pelavas, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Iet (arī skrien) palēkdamies Saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
- Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Skrien palēkdamies [pa'lēkdamies] Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Papēži zib Saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
- Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
- Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- (Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
- Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
- Kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā Saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
- Viens redzējiens (retāk redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Viens redzējums (biežāk redzējiens) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Viens redzējiens (arī redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- Nebija ko redzēt Saka, ja ko veic ātri. Saka, ja kas noris ātri.
- Nauda (arī rubļi) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- Rubļi (arī nauda) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
- translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- septiņjūdžu Savienojumā «(ar) septiņjūdžu soļiem»: ļoti ātri.
- septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- ātrums Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- pateciņus Sīkiem, ātriem soļiem. Teciņus.
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi. Arī trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri.
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
- diebt Skriet (parasti ātri).
- Skriet (tā), ka papēži zib Skriet ļoti ātri.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- laist Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem).
- Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- nokladzināt Spalgi, ātri norunāt.
- fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā.
- Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- Inerces spēks Spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
- Inerces spēks Spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm. Būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto).
- izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
- stereokino Stereokinoteātris.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
- dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
- Ar joni Strauji. Ļoti ātri.
- Ar joni Strauji. Ļoti ātri.
- noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt. Ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt.
- Garā iesma drāzējs Šalca par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.). Šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot.
- savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot. Arī sadiegt.
- vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši. Arī diegt [1].
- diegt Šūt lieliem dūrieniem. Šūt ātri vai pavirši.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu. Tāds, kas spēj ātri vairoties. Auglīgs (1).
- ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot. Auglīgs (1).
- auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot. Ražīgs.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- izveicīgs Tāds (cilvēks), kas ir veikls. Tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt.
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu). Tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps. Tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- aizmirsīgs Tāds, kas (ātri) aizmirst.
- apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk. Garlaicīgs, vienmuļš.
- ātraudzīgs Tāds, kas ātri attīstās, aug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem).
- ātrdarbīgs Tāds, kas ātri darbojas (par ierīcēm).
- gaisīgs Tāds, kas ātri gaist, zūd.
- iededzīgs Tāds, kas ātri iedegas (3)- par cilvēku.
- iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsma. Tāds, kurā izpaužas iejūsma.
- vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
- ievērīgs Tāds, kas ātri ievēro, uztver, pamana.
- iežēlīgs Tāds, kas ātri iežēlojas.
- iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Spītīgs, ietiepīgs.
- raits Tāds, kas ātri paiet (par laikposmu subjektīva uztvere).
- īss Tāds, kas ātri paiet, beidzas. Nepietiekami ilgs.
- acīgs Tāds, kas ātri pamana ko. Tāds, kas viegli uztver un izprot. Vērīgs.
- redzīgs Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko. Tāds, kas viegli uztver un izprot. Vērīgs.
- ātrcietējošs Tāds, kas ātri sacietē (parasti par būvmateriāliem.).
- atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties. Tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
- atsaucīgs Tāds, kas ātri uztver iespaidus, ierosmes un iejūtīgi uz tiem reaģē.
- vērīgs Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
- nenoturīgs Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
- burzīgs Tāds, kas ātri, viegli burzās.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
- mobils Tāds, kas ātri, viegli, mērķtiecīgi spēj mainīt darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- aizmāršīgs Tāds, kas bieži aizmirst. Tāds, kas ātri ko aizmirst.
- viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
- manīgs Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara. Izveicīgs.
- manīgs Tāds, kas ir vērīgs, tāds, kas ātri ko pamana, uztver (par cilvēkiem).
- neizturīgs Tāds, kas kādā darbībā ātri nogurst (parasti par kājām, rokām).
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem). Tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem). Tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst. Arī dīgtspējīgs.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
- lēns Tāds, kas nenorisinās ātri, strauji (par darbību, norisi).
- tūļīgs Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- lēns Tāds, kas nestrādā, nerīkojas ātri, veikli.
- aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām).
- veicīgs Tāds, kas noris, tiek veikts ātri, veikli, bez kavēšanās, arī steidzīgi.
- mudīgs Tāds, kas norisinās strauji, ātri.
- atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- paātrs Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Pastraujš (2).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- emocionāls Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu). Tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
- jūtīgs Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības. Tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
- veikls Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību). Tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- opera Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- ātrgājējs Tas (tāds) (piemēram, transportlīdzeklis), kas ļoti ātri pārvietojas.
- ātraudzējs Tas (tāds), kas ātri attīstās, aug.
- ātraudzis Tas (tāds), kas ātri aug, sasniedz briedumu (parasti par augiem).
- ātrskrējējs Tas (tāds), kas ātri skrien (parasti par dzīvniekiem).
- Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
- Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālas komēdijas.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- operteātris Teātris, kurā iestudē operas, arī baletus. Opera (2).
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus. Šāda teātra celtne.
- Leļļu teātris Teātris, kurā notiek šādas izrādes.
- Leļļu teātris Teātris, kurā notiek šādas izrādes.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
- skriet Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
- refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- uzmest Uzskicēt (1), parasti ātri.
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
- Izotermiskais vagons Vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Arī izvārīt.
- tunga Vasarzaļš koks ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
- Bērt kā no grāmatas Veikli, ātri runāt.
- Kā no grāmatas Veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.). Ar labu izpratni, labām zināšanām.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņus.
- sikatīvs Viela, kas paātrina augu eļļu žūšanu.
- laukšpati Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- efemeri Viengadīgi augi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss. Augi, kas ļoti ātri attīstās.
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- trenkt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju).
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju). Virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja ātri augt, dot labu ražu. Spēja ātri vairoties.
- caureja Zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- Mīksts zīmulis Zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
- Mīksts zīmulis Zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
- gravimetrija Zinātnes nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
ātri citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV