āzēt
āzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Muļķot, izjokot (kādu).
PiemēriViņa atcerējās sava vīra, arī audēja, stāstu, kā vecākie strādnieki āzējuši kādu jauno.. Tam katru rītu atspole lēkusi ārā .... visa vaina bija viena pati maza skrūvīte, ko šņabja [degvīna] kārotāji katru rītu atgrieza vaļā.
- Viņa atcerējās sava vīra, arī audēja, stāstu, kā vecākie strādnieki āzējuši kādu jauno.. Tam katru rītu atspole lēkusi ārā .... visa vaina bija viena pati maza skrūvīte, ko šņabja [degvīna] kārotāji katru rītu atgrieza vaļā.
- ..kāds tur, ūdenī, bija nolēmis mūs [makšķerniekus].. āzēt. Pietika iesviest makšķeri ezerā, un pēc brītiņa āķis bija.. tīrs..
1.1.Smieties, zoboties (par kādu).
Piemēri«Ir arī tādi [karavīri], kas nesmēķē.. Daži tabakas vietā pieprasījuši konfektes, bet smēķētāji šos āzē, un tāpēc atteikušies.»
- «Ir arī tādi [karavīri], kas nesmēķē.. Daži tabakas vietā pieprasījuši konfektes, bet smēķētāji šos āzē, un tāpēc atteikušies.»
- «Tev tikai, Silvij, tāda asa mēle...pārāk tev patīk cilvēkus āzēt.»
Avoti: 1. sējums