čabināt
čabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
PiemēriZirgs čabināja silē auzas, grābdams uz priekšu pastieptajām lūpām..
1.1.intrans.
PiemēriViņējā [kūts] stūrī aizgaldā čabināja aitas.
Avoti: 2. sējums