čala
čala -as, s.
1.Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
PiemēriNebēdnīgā bērnu čala.
- Nebēdnīgā bērnu čala.
- Viesu čala.
- Čala autobusā.
- No kaut kurienes atskanēja balsis. Jautras čalas, kādas mēdz būt skolas starpbrīžos.
- Pamazām izgaisa aizejošo balsis, un visapkārt iestājās klusums, kas šķita jo dziļāks pēc nesenās čalas.
- Jautra un skaļa kā strautu dziesma pavasarī ir mazo makšķernieku čala ceļā uz skolu.
1.1.Balsu un dažādu trokšņu sajaukums. Kņada.
PiemēriĀrā, pagalmā, sacēlusies liela čala. Pakavi šķinda, tā kā rati rībēja, skanēja nikni bļāvieni, kaut kas smagi šļakstēja.
- Ārā, pagalmā, sacēlusies liela čala. Pakavi šķinda, tā kā rati rībēja, skanēja nikni bļāvieni, kaut kas smagi šļakstēja.
1.2.Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
Piemēri..no pusplaukušās bērzu birztalas skanēja putnu nesaprotamā ņudzošā čala.
- ..no pusplaukušās bērzu birztalas skanēja putnu nesaprotamā ņudzošā čala.
- Vēl ilgi gaisā bija dzirdama strazdu spārnu spurkšķēšana un čala.
2.Plūstoša ūdens troksnis. Čaloņa (2).
PiemēriTērču čala.
- Tērču čala.
- Saulē vizuļojošie viļņi, atsitoties pret salas akmeņainajiem krastiem, rada savādu troksni. Liekas, ka sala skan. Klausoties vienmuļajā čalā, mani vienmēr pārņem gurdums..
- Varēja sadzirdēt ūdens čalu gar laivas sāniem..
- Cauri upes nerimtīgajai čalai viņš saklausīja tālu mūziku.
Avoti: 2. sējums