čalot
čalot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
PiemēriSkaļi čalot.
1.1.Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
PiemēriStrazdi, dadzīši un ķivuļi sāka arvien vairāk trokšņot un čalot.
2.parasti 3. pers. Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
PiemēriStrauti čalo.
2.1.Šalkt (piemēram, par kokiem).
Piemēri..melnie debeši kāpa briesmīgā ātrumā uz augšu, lapas pie kokiem, kas stāvēja ap māju, sāka čalot..
Avoti: 2. sējums