Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čalot
čalot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
PiemēriSkaļi čalot.
  • Skaļi čalot.
  • Bezbēdīgi čalot.
  • Priecīgi čalot.
  • Bērni čalo.
  • Pasažieri čalo.
  • Viesi omulīgi čaloja un trieca, glaimīgi slavēdami Gaiļa lielos nopelnus..
  • Neparasti skaļi skanēja Vilmas balss, viņa priecīgi smējās, draiski ieskatījās Elmāram sejā, atkal čaloja.
  • Un tad viņi laipo pa ceļu, saķērušies rokās kā bērni, čalo un smejas par katru nieku.
1.1.Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
PiemēriStrazdi, dadzīši un ķivuļi sāka arvien vairāk trokšņot un čalot.
  • Strazdi, dadzīši un ķivuļi sāka arvien vairāk trokšņot un čalot.
  • Niedru un meldru galotnēs čaloja strazdi..
2.parasti 3. pers. Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
PiemēriStrauti čalo.
  • Strauti čalo.
  • Čalojošas urgas.
  • Pēc izlūku novērojumiem, ūdens zem tilta nevarēja būt dziļš, jo, tecēdams pār akmeņiem, čaloja.
  • Sniegs acīm redzot saplok, un ūdens, jautri čalodams, plūst pa grāvjiem un ceļiem.
  • Klusi čalo sīki vilnīši..
2.1.Šalkt (piemēram, par kokiem).
Piemēri..melnie debeši kāpa briesmīgā ātrumā uz augšu, lapas pie kokiem, kas stāvēja ap māju, sāka čalot..
  • ..melnie debeši kāpa briesmīgā ātrumā uz augšu, lapas pie kokiem, kas stāvēja ap māju, sāka čalot..
  • Apšu lapas čalo lēnām, Upē klusi runā vilnis.
  • Aiz loga kastaņās lēni čaloja vējš, tad arī tas norima..
Avoti: 2. sējums