čaukstēt
čaukstēt čaukstu, čauksti, čaukst, pag. čaukstēju; intrans.
1.Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLapas čaukst zem kājām.
1.1.Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
PiemēriTrešās dienas rītā kailie zari purināja brūnas rasas lāses, un tās nemitīgi pakšķēja un čaukstēja birzī uz nobirušo lapu segas.
1.2.Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
PiemēriAlus likās.. silts un tā kā drusku ieskābis. Dzeltenu putu kamols čaukstēja vien, kamēr tika līdz dzeramam šķidrumam.
1.3.pārn.; sar. Pļāpāt, čalot1. Klusu atskanēt (par sarunām).
Piemēri..Skaidrīte.. turējās mātes tuvumā un čaukstēja visu laiku par to, ko šodien bija redzējusi.
Avoti: 2. sējums