čaumala
čaumala -as, s.
1.Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
PiemēriCieta čaumala.
- Cieta čaumala.
- Pārsist čaumalu.
- Nolobīt čaumalu.
- Beidzot [zēns] atnes zilu, raibi nopunktotu olas čaumalu, tik trauslu, ka ne lāgā piedurties.
- Pēc apmēram 24 dienām no olām izšķiļas cālīši, kas, tikko izlīduši no čaumalas un apžuvuši, sāk skraidīt mātei [laukirbei] līdzi.
1.1.Čaula (parasti sēklām, augļiem).
PiemēriAr pirkstiem nolobījis zīlēm čaumalu, Maksiļo slinki ēda.
- Ar pirkstiem nolobījis zīlēm čaumalu, Maksiļo slinki ēda.
- Tos [kastaņus] ieņēmu pa diviem saujā, paspiedu ceļu starpā, čaumala salūza, un rievainos, eļļainos kodolus varēja ērti attīrīt.
- Viņi [zvirbuļi], līksmodami par bagāto ēsmu, kūla kaņepes, kviešus un lobīja graudu kodolus no auzu čaumalām.
Avoti: 2. sējums