čells
čells -a, v.
Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
PiemēriČella sonāte.
- Čella sonāte.
- Koncerts čellam ar orķestri.
- Spēlēt čellu.
- Skumju mākti, skan čelli [Čaikovska] V simfonijas otrās daļas sākumā.
Avoti: 2. sējums