čerkstēt
čerkstēt parasti 3. pers., čerkst, pag. čerkstēja
čērkstēt parasti 3. pers., čerkst, pag. čērkstēja; intrans.
1.Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
PiemēriKrauklīši labprāt gulēja klēpī un apmierināti čērkstēja, kad tos glaudīja vai pabužināja tiem galviņas.
2.Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
PiemēriPlaušas čerkst elpojot.
2.1.Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
Piemēri..balss čērkstēja kā aizrūsējis skaļrunis.
2.2.Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
Piemēri..Zemītis atgrūda čērkstošās durvis..
Avoti: 2. sējums