čiks2
čiks -a, v.; parasti vsk.; folkl.
1.Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
PiemēriDedzina atkal un kaļ, un kaļ, ko spēj. Pēc kāda laika kungs redz: dzelzs gandrīz nemaz vairs nav - mazs, mazs nieciņš. «Vadzi, saimniek, īlens te arī netiek - kalšu čiku.» To sacījis, kungs paņem vēl to, kas bija palicis, nokarsēja baltu un iemeta ūdenī. Čiks! mazais nieciņš nospurkšķēja ūdenī, un nu bija čiks gatavs.
1.1.pārn.; iron. Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
Piemēri..gadījies piedzīvot, ka no lielu plānu kalšanas čiks vien iznāk.
Avoti: 2. sējums