Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
činavnieks
činavnieks -a, v.
1.novec. Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriCariskajā Krievijā, protams, bija gan resni, gan tievi činavnieki.
2.sar.; iron. Dienesta persona.
PiemēriNeviļus pievērš uzmanību NATO štāba činavnieku steiga..
Avoti: 2. sējums