činkstēt
činkstēt činkstu, činksti, činkst, pag. činkstēju; intrans.
1.Kaprīzi, paklusi raudāt.
PiemēriČinkstēt vienā činkstēšanā.
2.sar. Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
PiemēriKad radās kāds izdevums mājas vajadzībām, krusttēvs pastāvīgi činkstēja, ka dārgi izmaksājot.
2.1.trans.
PiemēriSievasmāte, dabūjusi zināt, ko mēs sadomājuši, sāka činkstēt: «Vai manu dieniņ, kur nu brauksiet prom tādu gabalu! Kas jums te nekaiš?»
Avoti: 2. sējums