čirkstēt
čirkstēt parasti 3. pers., čirkst, pag. čirkstēja; intrans.
1.Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSmiltis čirkst zobos.
- Smiltis čirkst zobos.
- Zem slidām čirkst ledus.
- No rīta sniegs griezīgi čirkstēja zem gājēju kājām un kailā kāpu smilts bija sasalusi kā akmens.
- Zem kājām čirkst grants.
- ..[tiesnesis] ilgi rakstīja, un spalva tam čirkstēdama skraidīja pa papīru kā vaidēdama.
- Smiltīs čirkst.. soļi.
2.Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
Piemēri..bezdelīgas čirkstēja uz jumtiem, citur visur valdīja klusums.
- ..bezdelīgas čirkstēja uz jumtiem, citur visur valdīja klusums.
- Pagalmos dziedāja gaiļi, un zvirbuļi čirkstēja..
- Mežā iesvilpās strazds. Tam atbildēja otrs,.. visapkārt sāka svilpt, čirkstēt, trallināt...
2.1.Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Sisināt.
PiemēriSienāži čirkstēja zālē..
- Sienāži čirkstēja zālē..
- ..aizkrāsnē vienmuļi čirkst apmiegojies circenis.
Avoti: 2. sējums