čubināt
čubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
PiemēriČubināt pēli.
1.1.Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
PiemēriČubināt apģērbu.
1.2.Darboties, lai (ko) sakārtotu.
PiemēriApenājs ilgi čubināja rudzu kūlīti, apdomīgi izmeklēja sauju garāku stiebru un, grīsti vīdams, izslējās taisns.
Avoti: 2. sējums