čīgāt
čīgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu).
PiemēriKroga priekšā stāvēja vecs muzikants, zvaniķa skolas biedrs, un, vijoli čīgādams, aicināja baznīcēnus..
- Kroga priekšā stāvēja vecs muzikants, zvaniķa skolas biedrs, un, vijoli čīgādams, aicināja baznīcēnus..
- Donskojs blakus teltī savā nodabā klusi čīgāja harmonikas.
1.1.intrans.
PiemēriNo kaimiņu Jankas es pret lidmodeli iemainīju saplēstu vijoli, to rūpīgi salīmēju un pēc nedēļas jau pratu itin veikli čīgāt.
- No kaimiņu Jankas es pret lidmodeli iemainīju saplēstu vijoli, to rūpīgi salīmēju un pēc nedēļas jau pratu itin veikli čīgāt.
- ..atskanēja gaudulīgas skaņas, kas grieza ausīs, jo neviena nots nebija uzņemta pareizi, bet puisis tik.. spaidīja un spaidīja savu harmoniku. «Atkal viņš te čīgā,» Kaspars domāja..
- pārn. Ezera tuvumā, ziedošā pļavā.. Sienāži čīgāja orķestrī savā..
1.2.Slikti atskaņot (skaņdarbu).
PiemēriPieiet pie muzikantiem.. un saka: «Beidziet čīgāt tos gaudu gabalus..»
- Pieiet pie muzikantiem.. un saka: «Beidziet čīgāt tos gaudu gabalus..»
Avoti: 2. sējums