ēnot
ēnot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; trans. Darīt (ko) ēnainu (1).
PiemēriZiedošu puķu paklājus pārmācoši ēno platlapu augi...
- Ziedošu puķu paklājus pārmācoši ēno platlapu augi...
- Un pēkšņi šajā klusumā liepu ēnotajā alejā garā bērinieku rindā atskan sērā dziesma..
2.parasti 3. pers.; intrans. Veidot ēnu, tumšus laukumus.
PiemēriNo bezmiega naktīm, no domu spraiguma, no morāliem pārdzīvojumiem viņš bija novājējis, zem acīm ēnoja zili loki.
- No bezmiega naktīm, no domu spraiguma, no morāliem pārdzīvojumiem viņš bija novājējis, zem acīm ēnoja zili loki.
2.1.trans.
Piemēri..pie manas gultas sēž māte. Viņas seju ēno daudzas rūpju rievas..
- ..pie manas gultas sēž māte. Viņas seju ēno daudzas rūpju rievas..
3.trans. Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
PiemēriĒnot zīmējumu.
- Ēnot zīmējumu.
Avoti: 2. sējums