ēnot
ēnot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; trans. Darīt (ko) ēnainu (1).
PiemēriZiedošu puķu paklājus pārmācoši ēno platlapu augi...
2.parasti 3. pers.; intrans. Veidot ēnu, tumšus laukumus.
PiemēriNo bezmiega naktīm, no domu spraiguma, no morāliem pārdzīvojumiem viņš bija novājējis, zem acīm ēnoja zili loki.
2.1.trans.
Piemēri..pie manas gultas sēž māte. Viņas seju ēno daudzas rūpju rievas..
3.trans. Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
PiemēriĒnot zīmējumu.
Avoti: 2. sējums