ēsties
ēsties ēdos, ēdies, ēdas, pag. ēdos; refl.; sar.
1.Spiesties, virzīties (kur iekšā) — parasti par priekšmetiem.
PiemēriViņam lika nēsāt virs krūtīm un uz muguras uzkārtu dēli ar uzrakstu «Izbēdzējs». Auklas, kas saturēja dēļus, bija nograuzušas kaklu jēlu un, diendienā strādājot, ēdās arvien dziļāk miesā.
1.1.pareti Par cilvēku.
PiemēriKo lai dara? Visiem neiznāk gatavie lauki! Kādam tomēr jāēdas mežā iekšā.
2.Nīsties, naidoties (savā starpā). Būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
Piemēri..kaimiņi no senām dienām ēdas, no siržu draudzības nav viņos vairs ne pēdas..
2.1.Būt nepatikai, dusmām.
PiemēriToreiz visi cīnījās par tiesībām piedalīties lauksaimniecības izstādē. Es gan par to nemaz nedomāju, ēdās tāpat, pašlepnums bija iedragāts. Un kā nu ne: puika vēl armijā nav dienējis, pirmo reizi dabūjis traktoru, bet lec vīriem acīs...
Stabili vārdu savienojumiSirds ēdas.
Avoti: 2. sējums