Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķeselēt
ķeselēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Zvejot, vēžot ar ķeseli. Smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
Piemēri«Labi vēži, mīļo pilson. Raķupē ķeselēti.» - «Vai tad tas nav vienalga, kur vēzis ķerts?» jautāju.
Avoti: 4. sējums