Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķetna
ķetna -as, s.
1.Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
Piemēri..nav bijis gadījuma, kad tīģeris būtu lauzies iekšā kādās mājās [Indijā]. Ķetnās nokļuva parasti tie, kas vieglprātīgi pastaigājās [mežā] nakts laikā.
  • ..nav bijis gadījuma, kad tīģeris būtu lauzies iekšā kādās mājās [Indijā]. Ķetnās nokļuva parasti tie, kas vieglprātīgi pastaigājās [mežā] nakts laikā.
  • ..Guļ lauvene uz paša kalna gala,.. Un savas rudās ķetnas laiski laiza.
  • pārn. ..ārsts cīnījies par bezcerīga slimnieka dzīvību, izrāvis viņu no nāves ķetnām..
  • pārn. 26. septembrī no vācu fašistu ķetnām izrāva Ainažus, Salacgrīvu, Aloju un Limbažus.
1.1.pārn.; sar. Roka (parasti liela, spēcīga).
PiemēriKalējs saudzīgi paņem Janīnas roku savā lielajā ķetnā..
  • Kalējs saudzīgi paņem Janīnas roku savā lielajā ķetnā..
2.būvn. Redzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
PiemēriViena šķautņa galā izveido ķetnu, ko ievieto otra šķautņa robā. Savienojumu lieto, ja pretskatā grib apslēpt iesienamā šķautņa galu.
  • Viena šķautņa galā izveido ķetnu, ko ievieto otra šķautņa robā. Savienojumu lieto, ja pretskatā grib apslēpt iesienamā šķautņa galu.
Avoti: 4. sējums