ķetnots
ķetnots -ais; s. -a, -ā
ķetnoti apst.; būvn.
Tāds, kam ir ķetnas (2).
PiemēriJa stūra iesējums jāizveido no apaļiem baļķiem, tad baļķu gala divas pretējās puses notēš paralēli vienu otrai un izveido ķetnotus dzeguļus ar vēja tapu.
Avoti: 4. sējums