ķildoties
ķildoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
PiemēriĶildoties par niekiem.
- Ķildoties par niekiem.
- «Par ko gan jūs atkal esat paspējuši saķildoties!» - «Tu tā runā, it kā mēs mūžīgi ķildotos.. Nu... par to pašu. ..Par to, par ko mums droši vien vajadzēja strīdēties jau sen..»
- Vecāki ķildojās! Viņu nesaticība bija augusi dienu no dienas. Vētrainās scēnas notika Kārļa klātbūtnē.
- Man viņa nav žēl, un es viņu nežēlošu. Kas gadiem ilgi ar mani plēsies, ķildojies un nīdies?
1.1.pārn. Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriLizda visiem pieciem kļuva par šauru.. Sāka vārnēni savā starpā grūstīties, bļaustīties un ķildoties.
- Lizda visiem pieciem kļuva par šauru.. Sāka vārnēni savā starpā grūstīties, bļaustīties un ķildoties.
Avoti: 4. sējums