ķipis
ķipis -pja, v.
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
PiemēriTurpat stāv uz gara sola apgāzti, balti noberzti piena trauki, slaucenes un ķipji.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriNest ūdens ķipi.
1.2.Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
PiemēriAi, tā tik ir pēršanās [pirtī]! Ķipi ledusauksta ūdens, atkal garu..
Avoti: 4. sējums