ķēniņš
ķēniņš -a, v.; novec.
Karalis1.
PiemēriIk vakarus ministrs ziņoja, ka viss kārtībā, un neviena ļauna skaņa neaizskāra ķēniņa ausis.
- Ik vakarus ministrs ziņoja, ka viss kārtībā, un neviena ļauna skaņa neaizskāra ķēniņa ausis.
- Vecos laikos pār pasauli valdīja tikai viens pats ķēniņš. Viņam bija tāda vara, ka viņa pavēles klausīja ne vien cilvēki, bet arī visi kustoņi..
- pārn. Monopolu ķēniņi ar saviem viltus praviešiem, sulaiņiem un līdzskrējējiem gribētu noturēt negrozāmu savu asiņaino varu, saglabāt zelta stieņus un vērtspapīru žūkšņus..
- ..beidzamos maksājumus.. bija nobeidzis jau tagadējā [saimnieka] tēvs īsi pirms savas svētīgās nāves, tā ka pašreizīgais saimnieks varēja būt pilnīgs kungs un ķēniņš savā namā, savā zemē - uz sava īpašuma.
Stabili vārdu savienojumi
- Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) — Būt pilnīgam noteicējam.
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) — Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks.) — Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- Zvēru ķēniņš poēt. — Lauva.
Avoti: 4. sējums