ķērājs
ķērājs -a, v.
ķērāja -as, s.
1.Darītājs → ķert.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
PiemēriPutnu ķērājs.
3.v. Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
Piemēri«Tīkls ir uztvēris ko ārkārtīgi smagu» ..Tātad ķērājs. Tas varēja būt kāds liels akmens, kāds kara gados nogrimuša kuģa vraks vai kas cits.
Avoti: 4. sējums