ķīlnieks
ķīlnieks -a, v.
ķīlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
PiemēriAtbrīvot ķīlniekus.
- Atbrīvot ķīlniekus.
- Viņai [revolucionārei] nebija laika pieskatīt bērnus, kurus policija jau divas reizes bija arestējusi kā ķīlniekus.
- Tēva nav bijis mājās, tādēļ apcietinātas meitas. Kā ķīlnieces.
2.Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
PiemēriTās [ķīlas] izpērk rotaļas beigās. Ķīlniekam var likt skaitīt dzejoli, minēt mīklas, dziedāt un dejot.
- Tās [ķīlas] izpērk rotaļas beigās. Ķīlniekam var likt skaitīt dzejoli, minēt mīklas, dziedāt un dejot.
Avoti: 4. sējums