šarlatāns
šarlatāns -a, v.
šarlatāne -es. dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Piemēri..Jelgavai garām nav pagājuši arī viltus zinātnieki. Slavenais starptautiskais šarlatāns Kaliostro te plucis laurus galma dāmu aprindās ar saviem «skaistuma ūdeņiem» un «gudrības akmeņiem»...
- ..Jelgavai garām nav pagājuši arī viltus zinātnieki. Slavenais starptautiskais šarlatāns Kaliostro te plucis laurus galma dāmu aprindās ar saviem «skaistuma ūdeņiem» un «gudrības akmeņiem»...
- ..vajag ticēt tara, kas ārstē, taču ne jau šarlatānam, kas nereti izmanto «dieva vārdu», lai aiz tā slēptu savu profānismu ārstēšanā..
- Dr. Fiasko: Tas ir mans amats - rādīt mazus brīnumus šai nabaga dzīvē. Un, tā kā pūlim velns vairāk vajadzīgs nekā dievs, tad es uzstājos sātana lomā. - Valdemārs: Kāds šarlatāns! Mans kungs - jūs tomēr esat velns!
Avoti: 7-2. sējums