Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šarnīrs
šarnīrs -a, v.
Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
PiemēriCilindriskais šarnīrs.
  • Cilindriskais šarnīrs.
  • Sfēriskais šarnīrs.
  • Vaļējs šarnīrs.
  • Slēgts šarnīrs.
  • Metāla svītrvilcis sastāv no divām adatām, kas vienā galā savienotas ar šarnīru.
  • Rāmis [karuselim] balstās uz centrālā šarnīra un rotē pa apaļu betona tekni uz pneimatiskiem balsta riteņiem.
  • Vienmēr rūpīgi jāpārbauda, vai bises stobri blīvi saslēdzas ar laidi un aizslēgu... Visbiežāk bises ļodzīguma cēlonis ir šarnīra bultas izdilums.
Avoti: 7-2. sējums