šmakstināt
šmakstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
PiemēriZirgs laimīgi bubināja.. Šāva pretim Felūnam silti dvašojošu purnu un šmakstināja apakšlūpu.
- Zirgs laimīgi bubināja.. Šāva pretim Felūnam silti dvašojošu purnu un šmakstināja apakšlūpu.
- ..viņš būs klusi laimīgs - kā gardēdis, kas šmakstina starp zobiem marinētu omāru.
1.1.intrans.
PiemēriOrdeņbrāļi ēda, skaļi šmakstinādami, un sprieda, cik grūta viņiem tā zemes dzīve..
- Ordeņbrāļi ēda, skaļi šmakstinādami, un sprieda, cik grūta viņiem tā zemes dzīve..
- Šmakstinādams un izgaršodams viņš maziem malciņiem sūca konjaku..
- Pa vienu skursteni kūpēja dūmi. «Cep!» Pinkulis vilka nāsīs gaisu un šmakstināja.
Avoti: 7-2. sējums