šokēt
šokēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
PiemēriŠokēt lasītājus.
- Šokēt lasītājus.
- Šokēt publiku.
- Justies šokētam.
- «Tad tiešām tu domā, ka mūsu grupā ir tikai salašņas, kas šokē pieklājīgas sievietes?»
- Tas, ka Estere spēja būt precēta vīrieša mīļākā, protams, Brigitu šokētu..
1.1.intrans.
Piemēri«Bēgles» [estrādes ansamblis] šokē ar visu - ar savu temperamentu, uzvedību, pat apģērbu, tai pašā laikā demonstrējot visai labu muzikālo sniegumu.
- «Bēgles» [estrādes ansamblis] šokē ar visu - ar savu temperamentu, uzvedību, pat apģērbu, tai pašā laikā demonstrējot visai labu muzikālo sniegumu.
2.pareti Izraisīt šoku [1] (1).
Piemēri..pārlidojumā cieši pieskardamies laupījuma mugurai, piekūns to plēš ar pakaļējā pirksta nagu, un trieciena šokētais upuris krīt zemē.
- ..pārlidojumā cieši pieskardamies laupījuma mugurai, piekūns to plēš ar pakaļējā pirksta nagu, un trieciena šokētais upuris krīt zemē.
Avoti: 7-2. sējums