šote
šote -es, dsk. ģen. -tu, s.; jūrn.
1.Kuģa, laivas takelāžas elements — trice, līne buru regulēšanai.
Piemēri..[Drifs] pacēlis savu ievainoto roku pret brīvi plandošos klīveru, kura šote aizķērušies aiz ventilācijas skursteņa. Vīri atbrīvo šoti.
2.Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
Avoti: 7-2. sējums