štancēt
štancēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
PiemēriŠtancēt tēraudu.
- Štancēt tēraudu.
- Štancēt plastmasas.
- Štancēt zobratus.
- Štancēts rokturis.
- Kaltes virsa nosegta ar sietu. Visi sieti darināmi no alumīnija, štancēta skārda vai arī pīta nerūsējošā tērauda vai alumīnija 1 mm apaļām stieplēm.
- Metode štancēšanai ar magnētiskajiem impulsiem ir visai universāla. Tā dod iespēju štancēt detaļas no pulētām un lakotām, kā arī izolējošā čaulā ieslēgtām sagatavēm, nebojājot to virsmu.
Avoti: 7-2. sējums