šurp
šurp retāk
šurpu apst.
1.Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
PiemēriTēvs: Guste, panāc šurp!
1.1.Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
Piemēri..tad, kad rakstīju šurp no hospitāļa, man neviens neatbildēja.
Stabili vārdu savienojumiŠurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu. Šurp vai turp.
Avoti: 7-2. sējums