šurp
šurp retāk
šurpu apst.
1.Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
PiemēriTēvs: Guste, panāc šurp!
- Tēvs: Guste, panāc šurp!
- Monika: Kur ir Ģirts? Jūs teicāt, viņš tepat esot. Vediet viņu šurp.
- Ceremonijmeistars: Visi, kas vēlas noskatīties šī vakara izrādi, lai šurpu nāk! - Izrāde sākas.
- No tālām pasaules malām Mums atved piparus šurp. Var būt, ka būtu vēl labāk, Ja pats es aizbrauktu turp..
- Kad velēnu jau diezgan sadurts, Ādams ar Dāvi tās ved šurpu pie mīlēs..
- ..uz ātrāko šurp suni vai kaķi!
1.1.Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
Piemēri..tad, kad rakstīju šurp no hospitāļa, man neviens neatbildēja.
- ..tad, kad rakstīju šurp no hospitāļa, man neviens neatbildēja.
- ..pakulu Bērziņš, ap zirgiem čāpodams, arī kāri skatījās šurp.
- «Viņš būs paslēpies tavā mugursomā,» ieminējās viens no medniekiem.. «Taisi vaļā un rādi šurp!»
Stabili vārdu savienojumiŠurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu. Šurp vai turp.
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu — Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- Šurp vai turppareti — Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Avoti: 7-2. sējums