švaukstīgs
švaukstīgs -ais; s. -a, -ā
švaukstīgi apst., niev.
Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
PiemēriEgle, savā mūžā redzējis daudz cilvēku, saprata, ka šis puisis, lai arī drusku švaukstīgs, mūziku mīl un klausoties pārdzīvo sāpes, prieku, ilgas. Tas, protams, svarīgāk par to, kādas kurpes viņš apvilcis.
Avoti: 7-2. sējums