švīkāties
švīkāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
PiemēriZari švīkājas gar sienu.
- Zari švīkājas gar sienu.
- «Tā jaunkundzīte, kas sver un pārbauda tos procentus, makten ātra - uzber uz svariņiem, bet tie gar sienu švīkājas.»
1.1.Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
Piemēri«Es jau tikai tāpat vien,» Zigis ar kurpes purnu švīkājas zem galda.
- «Es jau tikai tāpat vien,» Zigis ar kurpes purnu švīkājas zem galda.
2.Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas.
PiemēriŠvīkāties pa papīru.
- Švīkāties pa papīru.
- Pa labi zem viņiem.. švīkājas trasējošās lodes, taču ar viņu lidojumu tām nebija nekāda sakara.
Avoti: 7-2. sējums