šķebens
šķebens -ais; s. -a, -ā
šķebeni apst.
Šķebīgs.
PiemēriViņš iztempa līdz mielēm šķebeno dziru [brāgas paliekas], ar puskažoka piedurkni noslaucīja muti..
- Viņš iztempa līdz mielēm šķebeno dziru [brāgas paliekas], ar puskažoka piedurkni noslaucīja muti..
- Alus ir briesmīgs - zaļgani tumīgs un šķebeni salds.
Avoti: 7-2. sējums