šķeltne
šķeltne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
Piemēri..pajumtē, rijas piebūvē, viens nieka gaismeklis - skaltura šķeltnē iespraustais priežu skals, kas deg, sīcoši lipinādams.
- ..pajumtē, rijas piebūvē, viens nieka gaismeklis - skaltura šķeltnē iespraustais priežu skals, kas deg, sīcoši lipinādams.
- ..negribējās novērst skatienu no apaļās šķeltnes [kajītes griestos], kurā pašlaik parādījās paprāva, ar tumšsarkanu zīdu apvilkta kaste.
1.1.anat. Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
PiemēriAugšlūpas šķeltne.
- Augšlūpas šķeltne.
- Aukslēju šķeltne.
2.Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
PiemēriVisas ceļa grūtības cēlās no mazajiem klinšu gabaliem.. Un, kas visnepatīkamākais, katrai no šīm šķeltnēm paši asākie stūri bija pagriezti augšup..
- Visas ceļa grūtības cēlās no mazajiem klinšu gabaliem.. Un, kas visnepatīkamākais, katrai no šīm šķeltnēm paši asākie stūri bija pagriezti augšup..
- Viņš noplēš no veca, sveķaina priežu celma pāris šķeltnes un paliek zem trīs četrus stopus lielā katliņa..
Avoti: 7-2. sējums