Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķembele
šķembele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Šķemba.
PiemēriMēs esam pamanīti, bet traucamies uz priekšu. Redz klūpam un krītam, bet nav vaļas vērot, vai kritējam tikai paklupušas kājas vai to ķērusi lode vai granātas šķembele.
  • Mēs esam pamanīti, bet traucamies uz priekšu. Redz klūpam un krītam, bet nav vaļas vērot, vai kritējam tikai paklupušas kājas vai to ķērusi lode vai granātas šķembele.
  • Mieriņš izrīkoja vīrus vienā lauztuves stūrī uzcelt zemes būdu, kur sprādzienu brīžos paslēpties no šķembelēm..
  • Uzkāpuši kalniņā pie būdas, mēs sākām vākt malku, ar ko uguni kurt. ..Koku šķembeļu un sakaltušu skaidu te bij pārpilnība..
Avoti: 7-2. sējums