šķendēties
šķendēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
Piemēri..sētnieces cilāja lielās sniega lāpstas un neganti šķendējās. Bet no augšas visu laiku tikai bira un bira...
- ..sētnieces cilāja lielās sniega lāpstas un neganti šķendējās. Bet no augšas visu laiku tikai bira un bira...
- Laukmaliete, pie sevis šķendēdamās, ar lupatu uzslaucīja izlieto konjaku.
- ..cik reižu šī paša telefona dēļ viņš šķendējies vietējā sakaru nodaļā.
- «Vīri kā ozoli, bet galviņas, izrādās, smukumam vien!» Kaspars šķendējas.
Avoti: 7-2. sējums