šķērsot
šķērsot -ēju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.parasti 3. pers. Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
PiemēriMūra sienu šķērso plaisas.
1.1.Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) — piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriKokaudzētavas teritoriju šķērsoja grantēti celiņi.
2.Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriŠķērsot ielu neatļautā vietā.
2.1.Par transportlīdzekļiem.
Piemēri..kuģis jau atstājis Daugavu, šķērsojis jūras vārtus, pagājis garām Bolderājai.
2.2.Par priekšmetiem, arī par parādībām.
Piemēri..bumba ripo bez lielas jēgas, bieži šķērso sānu līnijas, un [spēles] kopiespaids ir diezgan bāls.
3.Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
PiemēriPēkšņi lielceļu šķērsoja koka aizsprosts.
Avoti: 7-2. sējums