Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķērst
šķērst šķēržu, šķērd, šķērž, pag. šķērdu; trans.
Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
PiemēriŠķērst nokauto cūku.
Avoti: 7-2. sējums