šķūtēt
šķūtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
PiemēriEs ar māti un Dāvi šķūtējam kūļus no panta un sviežam iekšā pa mazajām durtiņām rijā.
- Es ar māti un Dāvi šķūtējam kūļus no panta un sviežam iekšā pa mazajām durtiņām rijā.
- Pļavās bija savirknējušās siena gubiņas, un traktori pukšķēdami šķūtēja tās prom..
- Visu pienu tagad šķūtē uz tirgu.
- Kas Vaņu.. šķūtēs uz pilsētu? Pats sevi atšķūtēs. Pats sameklēs vietu, kur galvu atbalstīt, kur kājas izstiept.
Avoti: 7-2. sējums