šļaugans
šļaugans -ais; s. -a, -ā
šļaugani apst.
1.Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slābans, slābs.
PiemēriGribas zināt, kur rodas Raita kareivīgais dzīvesprieks. Pazīstu daudzus viņa vecuma vīrus, kas ir šļaugani kā tukšas riepas.
- Gribas zināt, kur rodas Raita kareivīgais dzīvesprieks. Pazīstu daudzus viņa vecuma vīrus, kas ir šļaugani kā tukšas riepas.
- ..Vija vēl nebija nekāda gājēja. Šļaugana un mīksta, viņa karājās Ģirtam kaklā, sīki klabinādama zobus aiz zilganajām lūpām.
- ..kucēns.., aiz noguruma jau šļaugans, laiku pa laikam apsēdās un raudzījās vienā punktā..
- pārn. Var jau rakstīt šļauganas komēdijas.. un remdenas traģēdijas.., bet uz mūsu dzīvē notiekošajām komēdijām un traģēdijām tas nekādu ietekmi neatstāj.
- pārn. Ir laukos tādas mājas, kas uzreiz jums iedveš uzticību: jau no pašiem vārtiem. Te viss ir sakarīgs, ne šļaugani, ne šķērsām.
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
PiemēriLai gan ziemā Lausks šad tad bija pacilājis hanteles, rokas rādījās nepatīkami garas, tievas un šļauganas ar lielām, plānām plaukstām..
- Lai gan ziemā Lausks šad tad bija pacilājis hanteles, rokas rādījās nepatīkami garas, tievas un šļauganas ar lielām, plānām plaukstām..
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriBet cik ilgi viņi samierināsies ar to neauglīgo, nesaprātīgo un šļaugano darbību, ko rāda futbolisti?
- Bet cik ilgi viņi samierināsies ar to neauglīgo, nesaprātīgo un šļaugano darbību, ko rāda futbolisti?
- Tēvam rokas šļaugani nokarājās gar sāniem.
1.3.Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriKad sejā šļaugans lieksies egles zars, drīz lietus būs..
- Kad sejā šļaugans lieksies egles zars, drīz lietus būs..
- Koki nekustīgi, apsutuši. Lapas un zāle, un rudenīgie ziedi šļaugani apvītuši.
- ..gar malu lēni augšup slīda laiva ar mazajā vējiņā šļauganu buru.
- Tukšā, šļauganā soma kuļājās viņam gar pašiem ceļgaliem..
1.4.pārn. Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriRobim dūša pavisam šļaugana. Nakts pavadīta bez miega, iedzerts, tagad galva griežas riņķī.
- Robim dūša pavisam šļaugana. Nakts pavadīta bez miega, iedzerts, tagad galva griežas riņķī.
- Zuzanna: Nekādu sviestu, tikai margarīnu! Ja dūša metīsies šļaugana, piecepsim sīpolus.
- Viņa [māte] pieceļas no gultas un paskatās pulkstenī. Vēl pusstundiņu var pavārtīties. Atkal uznākusi šļaugana dūša. Tā vien gribas atlaisties.
Avoti: 7-2. sējums