šūdināt
šūdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus). Arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
PiemēriŠūdināt uzvalku.
- Šūdināt uzvalku.
- Šūdināt kreklu.
- ..skroderis bijis labu labais. Ļaudis vēl tagad atmin, kādus svārkus viņš šūdinājis...
- ..viņa vienmēr bija tērpusies skaistās kleitās, no kurām dažas bija šūdinātas Rīgā..
- Saimniekam rīt, parīt mūžs nodzīvots. Tam diena iet īsumā,.. bet kalpa puisim kāzu polkai zābaki šūdināmi!
1.1.intrans.
PiemēriLilitas vecāmāte un māmuļa prata veikli šūdināt. Nav brīnums, ka šī māka un patika pārgāja mantojumā.
- Lilitas vecāmāte un māmuļa prata veikli šūdināt. Nav brīnums, ka šī māka un patika pārgāja mantojumā.
2.Izšūt1.
PiemēriTēvs melnā kažokā ar milzīgu apkakli, apjozis platu, pērlēm šūdinātu ādas jostu, nosēdās kamanu labajā pusē par braucēju.
- Tēvs melnā kažokā ar milzīgu apkakli, apjozis platu, pērlēm šūdinātu ādas jostu, nosēdās kamanu labajā pusē par braucēju.
- Emīla žaketē uz iekškabatas bija dzelteniem burtiem šūdināta firmas zīme «Kārlis Štifts, Rīgā».
Avoti: 7-2. sējums