Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ūja
ūja [ūˈja] izsauk.
uja [uˈja] retāk
ūjā [ūˈjā] retāk
ujā [uˈjā] retāk
Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
PiemēriGarkalns ar sparu grūda durvis un uzskrēja Asarai. Viņa noelšas. «Ūja, vējš! Gāž cilvēkus no kājām..»
Avoti: 8. sējums