žadzināt
žadzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
PiemēriNo agra rīta žagatas jau sēdēja uz kūts jumta, žadzināja un gaidīja atkritumus no cūku iekšām.
2.sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
PiemēriCauru dienu tās [kartupeļu racējas] žadzināja neapnikušas un pieskandināja pilnas ausis Gundegai, kas rušinājās šepat blakus vagā.
2.1.trans.
Piemēri«Tik un tā [zēnu] noķers! Noķers! Noķers! Un aizsūtīs atpakaļ [pie tēva].» Tās divas [meitenes] žadzināja..
Avoti: 8. sējums